Biznesa iespējas Latvijā

Latvijā, kā jebkurā citā pasaules valstī un vietā ir savas biznesa iespējas. Vai cilvēki tās saskata un izmanto ir jau cits jautājums, bet iespējas vienmēr pastāv. Biznesa iespējas ir pietiekoši daudz, lai visi kas vēlas un ir spējīgi realizēt savus plānus, to spētu darīt. Lielākā problēma šajā nozarē ir tā, ka liela daļa cilvēku nevar saņemties drosmi savas idejas realizēšanai vai nespēj atrast piemērotu ideju biznesa uzsākšanai.

Latvijā ir diezgan plašas iespējas gan mazo gan vidējo uzņēmumu sektorā. Ir pietiekoši lielas iespējas gan saņemt finansiālu gan cita veida palīdzību no dažādām instancēm, tāpēc biznesa sākšana ir diezgan pieejama. Protams, šīs iespējas izmantot un par to domāt ir divas dažādas lietas. Ja ņem vērā mērķi, tad tas, ka nākas iziet visu birokrātisko aparātu, lai saņemtu palīdzību un varētu sākt biznesu var nebūt nekas pārlieku sarežģīts. Tajā pašā laikā, birokrātija mūsu valstī ir diezgan nogurdinoša un sarežģīta, kā rezultātā, daudzas labas idejas tā arī paliek, par idejām.

Latvija nav īpaši liels tirgus, bet arī šeit ir iespējams veidot veiksmīgus biznesus visdažādākajās jomās. Biznesu var veidot gan ražošanā gan pārdošanā. Tāpat biznesu var tendēt uz eksportu, kas var būt vēl plašāks lauks par pašmāju biznesu, jo piedāvā iespēju attīstīties starptautiskā līmenī. Protams, šāda biznesa izveide un uzturēšana prasa daudz lielāku darbu un ieguldījumu no vadītāju puses.

Latvijā ir ļoti daudz dažādu izmēru biznesu, kas darbojas ļoti dažādas sfērās. Ātrie īstermiņa kredīti ir ienesīgs bizness, bet nepieciešams liels kapitāls, lai veiksmīgi ielauztos Latvijas kredītu tirgū. Ātrie kredīti tiek doti no 20 gadiem ar labu kredītvēsturi un pastāvīgiem ienākumiem, bet tas nenozīmē, ka visi kredīti tiek atmaksāti. Šī ir viena no biznesa idejām, ja ir vēlme startēt lielas konkurences tirgū.

Lai radītu biznesu, nav nepieciešama ļoti vērienīga ideja un plāns, pietiek ar vēlmi radīt mazu saimniecību vai veikaliņu. Pamazām, to var attīstīt par ko daudz lielāku. Valstī notiek dažādi pasākumi šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai, arī Eiropas Savienība ir pretimnākoša šādu uzņēmumu attīstībai. Augsne biznesa attīstībai ir labvēlīga, bet svarīgākais ir pašu cilvēku iniciatīva un neatlaidība, pat tad, ja nākas saskarties ar birokrātiju un citām grūtībām. Cilvēks ir tas, kurš nosaka savu ceļu un biznesā, lielākoties, tieši no iniciatora ir atkarīga biznesa veiksme un pastāvēšana.

Kredīta veids uzņēmumiem

Komerckredīts ir mazpazīstams kredīta veids. Reti kurš ir pazīstams ar šo kredīta veidu, taču, tas sniedz lieliskas iespējas. Eksistē divi šī kredīta veidi, pirmais, kurš ir, kā jau nosaukums saka priekšā, bieži izmantots uzņēmumu starpā un tiek saukts arī par atlikto maksājumu, un otrs, kuru izsniedz studentiem, studiju maksas segšanai.

Pirmais kredīta veids izpaužas ļoti vienkāršā veidā. Ja, piemēram, alus rūpnīca “Pienene”, vēlas nomainīt alus ražošanas iekārtu uz modernāku, taču, tai šobrīd nav naudas, bet tiek paredzēts, ka būs lieli ienākumi sezonas laikā (vasaras saulgrieži), tad šī rūpnīca saņem iekārtu no tās ražotāja uzreiz, taču samaksā par to pēc sezonas beigām, kad rūpnīcai ir pieejami līdzekļi iekārtas cenas segšanai.

Otrs šī kredīta veids, kā jau augstāk minēts, paredz iespēju apmaksāt studijas. Šajā pašā sektorā ir pieejams arī valsts kredīts, taču, komerckredīts ir vieglāk pieejams, jo diezgan bieži nav nepieciešams galvotājs, kā arī, nav jāpārkrauj papīru kalni, lai varētu šo kredītu saņemt. Taču, šim kredīta veidam ir arī savas negatīvās puses. Visspilgtākā no tām – kredīts ir jāsāk atmaksāt jau studiju laikā, bet valsts kredītu jāatmaksā tikai pēc studiju beigām. Studenti, kuri izvēlās dot priekšroku valsts kredītam, ir tiesīgi pretendēt uz kredīta atmaksu par valsts līdzekļiem, pie nosacījuma, ja strādā kādā no valsts iestādēm, teiksim, Pārtikas un veterinārajā dienestā. Arī tiem studentiem, kuri ir izvēlējušies komerckredītu, ir tiesības pretendēt uz kredīta atmaksu, tiesa gan, tikai tādā gadījumā, ja studējošais ir sieviete, kura ir palikusi stāvoklī. Visbiežāk studiju kredītu kā komerckredītu izvēlas tie studenti, kuri nevar pretendēt uz valsts kredītu, vai arī, kuri ir pietiekami turīgi, taču nevar uzreiz segt visas studiju izmaksas.

Kā vēl vienu no negatīvajiem faktoriem var minēt to, ka komerckredītam ļoti bieži ir stipri augstākas procentu likmes nekā valsts izsniegtajam kredītam, tātad, jāatmaksā būs daudz vairāk par sākotnējo aizņēmuma summu.